DAUGAVPILS UNIVERSIT¬TE

DAUGAVPILS UNIVERSITY

Humanit‚r‚s fakult‚tesXX starptautisko zin‚tnisko lasÓjumu materi‚li.

VÁsture XIV

V«STURE:

AVOTI UN CILV«KI

Proceedings of the 20th International ScientificReadings of the Faculty of Humanities.

History XIV

DAUGAVPILS UNIVERSIT¬TESAKAD«MISKAIS APG¬DS ìSAULEî

2011~ ~

RedkolÁÏija / Editorial Board

IrÁna Saleniece (Daugavpils Universit‚te, Latvija) ñatbildÓg‚ redaktore

Sandra GrigaraviËi˚tÎ (ViÔÚas PedagoÏisk‚ universit‚te, Lietuva)Bernd Ulrich Hucker (Fehtas Universit‚te, V‚cija)Aleksandrs Ivanovs (Daugavpils Universit‚te, Latvija)«riks JÁkabsons (Latvijas Universit‚te, Latvija)Ineta Lipa (Latvijas Universit‚te, Latvija)Olaf Mertelsmann (Tartu Universit‚te, Igaunija)Ilgvars Mis‚ns (Latvijas Universit‚te, Latvija)VaÔerij NikuÔin (I. Kanta Krievijas Valsts Universit‚te KaÔiÚingrad‚,

Krievijas Feder‚cija)Dmitrijs OÔehnoviËs (Daugavpils Universit‚te, Latvija)Henrihs Soms (Daugavpils Universit‚te, Latvija)Geoffrey Swain (Gl‚zgovas Universit‚te, Apvienot‚ Karaliste)Vit‚lijs –alda (Daugavpils Universit‚te, Latvija)Juris Urt‚ns (Latvijas Kult˚ras akadÁmija, Latvija)

Korektori:Jana But‚ne, Aleksandrs Ivanovs, Tatjana KuzÚecova

Tehnisk‚s redaktores:Iveta BogdanoviËa, Vita –totaka

MaketÁt‚ja:Marina StoËka

Saleniece I., atb. red. VÁsture: avoti un cilvÁki. XX zin‚tniskie lasÓjumi. VÁstureXIV. Daugavpils: Daugavpils Universit‚tes AkadÁmiskais apg‚ds ìSauleî, 2011.360 lpp.

ISSN 1691-9297 © Daugavpils Universit‚te, 2011

2010. gada janv‚rÓ notika divdesmitie Daugavpils Universit‚tesHumanit‚r‚s fakult‚tes Zin‚tniskie lasÓjumi, kuros aktÓvi piedalÓj‚s arÓvÁsturnieki. Jau vair‚kus gadus lasÓjumu dalÓbnieku ñ vÁsturnieku ñdiskusiju krustpunkt‚ ir tÁma Avoti un cilvÁki. Uz nolasÓto refer‚tu pamatakop 1997. gada izn‚k rakstu kr‚jumi, kuri liecina, ka vÁsturnieku darbagrup‚ ir izveidoju‚s noteiktas tradÓcijas ñ pieeju daudzveidÓba, uzskatuplur‚lisms un iecietÓba pret atÌirÓgiem viedokÔiem. LasÓt‚ju uzmanÓbaitiek pied‚v‚ts k‚rtÁjais ai tÁmai veltÓtais darbu apkopojums, kur‚ da˛‚dunacion‚lo historiogr‚fijas skolu p‚rst‚vji iedziÔin‚s pag‚tnes problÁm‚s.

***

In January 2010 the 20th Scientific Readings took place at DaugavpilsUniversity, the Faculty of Humanities. Historians also actively participatedin them. The theme Sources and People for several years remains at thepoint of their opinion intersection. Since 1997 the collected articles basedon the reports presented have been issued. All the materials of the ScientificReadings published testify that some certain traditions have been formedin the workgroup of historians: the variety of approaches, the pluralismof opinions and tolerance to different points of view. Therefore, anothercollection of articles devoted to this theme is offered for readersíconsideration.

.

5

SATURS / CONTENTS

Janv‚ra Zin‚tniskie lasÓjumi DaugavpilÓ: cilvÁki un vÁsture ......... 9Федор Федоров

Слово об Иоэле Вейнберге ................................................... 13

Ilga ApineIdentit‚u da˛‚dÓba Latvij‚ .................................................... 22

Тамара Абросимова

Восприятие интеллигенцией событий 1917 года

(по материалам воспоминаний и дневниковым

записям) ............................................................................... 30

KristÓne AntePareizticÓgo un luter‚Úu konfesion‚li jauktu laulÓbuprakse Kurzemes un Vidzemes guberÚ‚: tiesiskie,soci‚lie un psiholoÏiskie aspekti 19. gs. vid˚ un otraj‚pusÁ ....................................................................................... 39

Ain‚rs BambalsLatvijas PSR VDK krimin‚llietas: autentiskums,ticamÓba, falsifik‚cijas ............................................................ 50

Kitija BiteSoci‚lo garantiju tiesiskais regulÁjums policij‚ pÁc1990. gada ............................................................................. 57

Alda Bra˛˚neFrancijas intereses Baltijas savienÓbas izveides projektos ......... 65

Ginta Br˚manePolitisk‚ pretinieka tÁls Saeimas un pavaldÓbu vÁlÁanuplak‚tos 1922. ñ 1931. gad‚ .................................................. 71

R˚dolfs Br˚zisKaujas ‚muri Latvijas 15.ñ16. gs. arheoloÏiskaj‚materi‚l‚: tipoloÏisk‚ analÓze ................................................. 77

Valda »akaM˚zikas loma tautas vÁsturisk‚s apziÚas veidoan‚:ieskats 20. gs. pirm‚s puses latvieu profesion‚lom˚ziÌu publik‚cij‚s ............................................................... 85

Anita »erpinskaDaugavpils cietokÚa celtniecÓbas s‚kuma periods(1810ñ1812) .......................................................................... 95

6

Edgars CeskeDivi ìjakobÓÚiî no Kurzemes: ElÓza fon der Reke unFrÓdrihs Joahims –ulcs ............................................................ 102

IrÁne Elksne-GeislerGender, Annexation and Exile: Oral History Testimoniesof Latvia 1944/5 .................................................................... 112

EdvÓns EvartsLatgales vÁstures ÓpatnÓbas Otr‚ pasaules kara laik‚ .............. 119

Guntis GerhardsRakstÓtie avoti un arheoloÏisk‚s liecÓbas par mÁriLatvijas teritorij‚ 13.ñ18. gadsimt‚ ........................................ 125

Евгений Гребень

Актуальные вопросы Второй мировой войны в

белорусском интернет-пространстве ................................... 132

Sandra GrigaraviËi˚tÎThe Lithuanian Press on Lithuanians in Denmark,1945ñ1948............................................................................. 139

LÓga IrbeIeslodzÓto un noties‚to personu transportÁana KrievijasimpÁrij‚ 19. gadsimta 2. pusÁ: RÓgañIrkutska ......................... 152

Ilze Jermac‚neDezertÁana Sarkan‚s armijas 201. latvieu strÁlniekudivÓzij‚ 1941. gada august‚ ñ 1942. gada oktobrÓ ................... 159

Ineta LipaVÓrietÓbas aspekts K‚rÔa UlmaÚa autorit‚raj‚ ideoloÏij‚(1934ñ1940) .......................................................................... 167

Ilze Biruta LozeNeolÓta akmens kaujas cirvji Latvijas austrumu daÔ‚ .............. 173

Juris Matis‚nsValsts policijas darbinieku disciplin‚ratbildÓbas instit˚taattÓstÓba Latvij‚ ...................................................................... 184

Olaf MertelsmannOn the Relation between Income and Mortality inEstonia during Stalinism......................................................... 191

Мария Михайлова, Владимир Шулятиков

Судьбы российских социалистов–революционеров в

осмыслении литературы начала ХХ в. (Л. Андреев

«Рассказ о семи повешенных») ............................................ 196

7

Juris MillersVDK kontrole p‚r radoo inteliÏenci ...................................... 204

Andrejs M˚rnieksIzglÓtÓbas teorijas k‚ avots laikmeta paradigmasvÁsturiskai analÓzei ................................................................. 210

Евгения Назарова

Нарва в 1864ñ1865 годах: социокультурные аспектыистории русской общины города ......................................... 219

Валерий Никулин

Деятельность Я.И. Ростовцева в период подготовки

отмены крепостного права ................................................... 229

Наталья Никулина

Преобразования в удельном ведомстве на рубеже

XIX–XX веков (к вопросу о деятельности графа

И.И. Воронцова-Дашкова) ................................................... 236

Juris PavloviËsLatgales iedzÓvot‚ju atmiÚas par ikdienas dzÓvi v‚cuokup‚cijas laik‚ ..................................................................... 243

Baiba Paz‚neVidzemes latvieu pareizticÓgo draud˛u klÁrs un nacistupropaganda ............................................................................ 248

Ilze PinteLatvijas aizsardzÓba karikat˚r‚s (1991ñ2008): notikumiun personas ............................................................................ 254

Daina RozeAna Lerha Pukaia devums d‚rzkopÓb‚: avoti un st‚sti ........ 264

Ирена Салениеце, Джеффри Свейн

Советизация латгальской молодежи: система

образования и комсомол (1944–1945) .................................. 272

Zane StapÌeviËaSeptiÚgadÓg‚s izglÓtÓbas ievieana Latgales skol‚s:vÁlamais un esoais (1944ñ1959)............................................ 284

Oj‚rs StepensLatvijas krievu iedzÓvot‚jiem paredzÁt‚ propagandanacistu okupÁtaj‚ Latvij‚ (1941ñ1945) .................................. 295

Vit‚lijs –aldaLatvieu prese par RÓgas PilsÁtas (v‚cu) te‚tri 19. gs.beig‚s ..................................................................................... 301

8

J‚nis –iliÚTotalit‚r‚ re˛Óma cilvÁcisk‚ seja: latvieu lieliniekulÓderu soci‚lais portrets .......................................................... 311

Iveta –ÌiÚÌeIzs˚tÓto Latvijas iedzÓvot‚ju dzÓvesst‚sti un notikumuatspoguÔojums Latvijas Valsts arhÓva personu lietudokumentos: Kr‚slavas apriÚÌa piemÁrs ................................. 319

Olga TerehovaDzimuma jaut‚jums laikraksta ìСегодняî slej‚s:vÁstÓjums un konteksts ........................................................... 326

Guna VainovskaIzdevniecÓbas un to vadÓt‚ji VidzemÁ 19. gs. beig‚s ñ20. gs. s‚kum‚ ....................................................................... 334

Алексей Варфоломеев, Александр Иванов

Семантические публикации информации

исторических источников на основе технологии Wiki ......... 339

Antonija Vilc‚neBorhi un PreiÔu mui˛as kapela arheoloÏisko izrakumugaism‚ ................................................................................... 348

ZiÚas par autoriem ..................................................................... 355

95

Anita »erpinska

Daugavpils cietokÚa celtniecÓbas s‚kuma periods(1810ñ1812)

Daugavpils cietokÚa vÁstures pirms‚kums saist‚ms ar Krievijas karaministra Mihaela Barklaja de Tolli 1810. gada 2. mart‚ (eit un turpm‚kpÁc vec‚ stila ñ A.».) imperatoram iesniegtaj‚m piezÓmÁm ìPar Krievijasrietumu puses aizsardzÓbuî. M. Barklajs de Tolli atzina, ka Krievijasrietumu robe˛a ir v‚ji sagatavota aizsardzÓbai un to nepiecieamsnostiprin‚t [7 I sÁj. 2. daÔa 1]. Kurzemes, ViÔÚas un GrodÚas guberÚuaizsardzÓbu viÚ ierosin‚ja ierobe˛ot lÓdz zemes resursu izsÓkumam. PÁctam karaspÁks atk‚ptos uz iepriek sagatavotu aizsardzÓbas lÓniju ar cie-tokÚiem, nocietin‚t‚m nometnÁm, p‚rtikas, artilÁrijas un cit‚m rezervÁm.Par vispiemÁrot‚ko vietu ‚das lÓnijas ierÓkoanai Krievijas kara ministrsuzskatÓja Daugavas un DÚepras veidoto leÚÌi. Run‚jot tiei par Daugavu,viÚ uzskatÓja par vajadzÓgu:1) nostiprin‚t RÓgu;2) izveidot nocietin‚tu nometni pie Jaunjelgavas vai JÁkabpils;3) izveidot cietoksni pie Daugavpils vai Drujas [7 I.2, 3].

M. Barklaja de Tolli piezÓmes ieguva augst‚ko apstiprin‚jumu.Apgabala izvÁrtÁana starp Daugavpili un Druju bija uzticÁta in˛enierupulkvedim Georgam Hekelim. ViÚa uzdevums bija atrast piemÁrotu vietucietoksnim, ar kura palÓdzÓbu kontrolÁt abus Daugavas krastus un nodro-in‚t sakarus starp RÓgu un Vitebsku [7 I.1, 20]. 1810. gada maij‚G. Hekelis ziÚoja kara ministram, ka tiei Daugavpils teritorija uzskat‚mapar vislab‚ko vietu cietokÚa ierÓkoanai [6, 13]. To In˛enieru departa-ments uzskatÓja par Ôoti piemÁrotu nocietin‚jumu veidoanai, jo Ó teritorijaatrad‚s vistuv‚k valsts robe˛ai ar Varavas hercogisti un apdraudÁja noflanga pretinieku, kur mÁÏin‚tu augst‚k vai zem‚k ÌÁrsot Daugavu [7I.2, 268]. In˛enieru viedoklis pamatoj‚s arÓ uz to, ka:1) iebrukumam Árti bija izvÁlÁties ceÔu tiei no KauÚas vai GrodÚas uz

ViÔÚu, t‚l‚k is ceÔ sadalÓj‚s trijos zaros ñ uz Daugavpili, Druju vaiDzisnu; t‚pat nozÓmÓgs satiksmes ceÔ veda no KauÚas caur UkmerÏiuz Daugavpili;

2) DaugavpilÓ krustoj‚s vair‚ku guberÚu galvenie ceÔi (Pleskavas,Vitebskas, Kurzemes un Vidzemes);

3) Daugavpils sadalÓja Daugavas aizsardzÓbas lÓniju div‚s daÔ‚s.Kad Kara ministrija bija apzin‚jusi Daugavpils izvietojuma priek-

rocÓbas, s‚k‚s teritorijas sak‚rtoanas darbi. CietokÚa iekienÁ bija pare-

Anita »erpinskaDaugavpils cietokÚa celtniecÓbas s‚kuma periods (1810ñ1812)

96

dzÁts Ákas izvietot t‚, lai sekmÁtu aizsardzÓbas iespÁjas un netraucÁtugarnizonam p‚rvietoties. 18. un 19. gs. s‚kum‚ daÔa speci‚listu uzskatÓja,ka cietoksnis ap pilsÁtu ir v‚j‚ks, jo aplenkuma laik‚ civiliedzÓvot‚ji traucÁcietokÚa aizsardzÓbu ñ izmanto p‚rtikas rezerves un negatÓvi ietekmÁ gar-nizona noskaÚojumu; k‚ risin‚jumu in˛enieri pied‚v‚ja veidot cietokÚus‚rpus pilsÁt‚m.

1810. gada j˚lij‚ Kara ministrija pulcÁja ap 10 000 karavÓru un 300artilÁrijas zirgu, lai tos s˚tÓtu uz Daugavpili [7 I.1, 66]. Par o spÁku ko-mandieri tika iecelts Ïener‚lmajors œevs Javils, Krievijas armijas 1. kor-pusa artilÁrijas prieknieks. Par cietokÚa komandantu iecÁla Ïener‚l-majoru Gavrilu Ulanovu. Kopum‚ 1810. gad‚ pie Daugavpils str‚d‚japieci k‚jnieku pulki, sei nepilna sast‚va rezerves bataljoni un divaspionieru rotas [7 II, 104] (pionieri ñ in˛enierspÁku daÔas, kuras nodarboj‚sar nocietin‚jumu, ceÔu, p‚rceltuvju un da˛‚du ÌÁrÔu veidoanu, laboanuun nojaukanu); 19. gs. s‚kum‚ Krievijas armijas in˛enierspÁkus veidojadivi pionieru pulki (katr‚ trÓs bataljoni, katr‚ bataljon‚ Ëetras rotas).Liel‚k‚ daÔa karavÓru izvietoj‚s pie jaunceÔam‚ cietokÚa izveidot‚nometnÁ.

Pirms b˚vÁt nocietin‚jumus, in˛enieri nodarboj‚s ar materi‚lu pieg‚diun apk‚rtnes sagatavoanu b˚vdarbiem. Kokus un velÁnas pieg‚d‚javienlaicÓgi no ViÔÚas, Vitebskas un Kurzemes guberÚ‚m [6, 15]. Karaministrija uz Daugavpili nos˚tÓja arÓ speci‚listus kan‚lu veidoan‚. Cietok-snim izvÁlÁt‚ vieta bija diezgan zema un ar augstiem grunts˚deÚiem.In˛enieri par b˚tisku atzina ne tikai izveidot spÁcÓgu cietoksni Daugavaslabaj‚ krast‚, bet arÓ vienlÓdz liela nozÓme bija pieÌirta tilta p‚r upiaizsardzÓbai un priektilta nocietin‚juma (fr. tête de pont, kr. предмостноеукрепление, тет-де-пон) ñ aizsardzÓbas pozÓcija, kuras uzdevums ir segttiltu) veidoanai kreisaj‚ krast‚. –im nocietin‚jumam bija maksim‚lij‚traucÁ pretiniekam ÌÁrsot upi.

1810. gada august‚ imperators Aleksandrs I apstiprin‚ja G. HekeÔaizstr‚d‚to Daugavpils cietokÚa projektu. Labaj‚ krast‚ bija paredzÁtsveidot valni ar se‚m bastionu ((fr. bastion, kr. бастион) ñ piecst˚rainaaizsardzÓbas b˚ve) frontÁm ar kontrgardiem (fr. contregarde, kr. контр-гард) ñ aizsardzÓbas palÓgb˚ve, kuru cÁla bastionu vai ravelÓnu priek‚,lai tos aizsarg‚tu no pretinieka artilÁrijas uguns), bet kurtÓÚu (fr. courtine,kr. куртина) ñ m˚ris, kur savienoja divus bastionus) priek‚ veidot rave-lÓnus (fr. ravelin, demi-lune, kr. равелин) ñ trÓsst˚ra formas aizsardzÓbasb˚ve, kura atrad‚s cietokÚa m˚ra priek‚, sedza kurtÓni un ar savu uguniatbalstÓja bastionus) ar redaniem (fr. redan, kr. редан) ñ atkl‚ta, bultveidÓgaaizsardzÓbas palÓgb˚ve lÓdzÓga kontrgardam). Vienu lielu un ar galveno

Anita »erpinskaDaugavpils cietokÚa celtniecÓbas s‚kuma periods (1810ñ1812)

97

valni saistÓtu bastionu bija paredzÁts veidot upes pusÁ. Visam cietoksnimbija paredzÁts veidot plau segto ceÔu (fr. chemin-couvert, kr. прикрытыйпуть) ñ horizont‚lo zemes strÁli starp glasisu un gr‚vi. Uz t‚ izvietojakaraspÁku pirms uzbrukuma vai pretinieka apaudÓanai ar k‚jniekuaujamieroËiem. P‚ri upei G. Hekelis bija iepl‚nojis uzb˚vÁt tiltu uz kokap‚Ôiem. Daugavas kreisaj‚ krast‚ atrastos priektilta nocietin‚jums, kuruveidotu divi bastioni un divi pusbastioni, pret kuru kurtÓnÁm izvietotoslunetes (fr. lunette, kr. люнет) ñ atkl‚ta, bastiona formas vai bultveidaaizsardzÓbas palÓgb˚ve, kuru izvietoja galven‚ vaÔÚa priek‚ apk‚rtnesnovÁroanai un citu b˚vju seganai. Kopum‚ nocietin‚jumu b˚vniecÓbaibija paredzÁti 546 643 rubÔi un 90 kapeikas [6, 19]. Daugavpils cietokÚagarnizons bija paredzÁts 4 500 cilvÁku. CietoksnÓ bija pl‚nots izvietot569 lielgabalus, no tiem 110 ñ priektilta nocietin‚jum‚.

Kara ministrijas In˛enieru departament‚ uzskatÓja, ka Daugavpili varizveidot par spÁcÓgu cietoksni, tomÁr tam nepiecieami plai zemes darbi ñaugstieÚu nolÓdzin‚ana, zemieÚu paaugstin‚ana, da˛‚du gr‚vju aizbÁr-ana utt. Darbu veikanai bija vajadzÓgs laiks, kura Kara ministrijai nebija.Rezult‚t‚ In˛enieru departamentam n‚c‚s meklÁt kompromisu starp vÁla-mo un re‚li iespÁjamo. Nopietna aplenkuma izturÁanai DaugavpilÓ vaja-dzÁja izb˚vÁt kazematÁtas Ákas garnizonam un rezervju glab‚anai, betjau 1810. gad‚ past‚vÁja pamatotas aubas par iespÁj‚m pabeigt ‚dusdarbus laik‚. Krievijas karaspÁka t‚ba virsnieki apsekoja Daugavas krastalÓniju un tuv‚kos ceÔus uz Vidziem, Kr‚slavu un Druju, izvÁrtÁja apk‚rtnesnoderÓbu liel‚m milit‚r‚m oper‚cij‚m un secin‚ja, ka Daugavpils apk‚rtnenav Ósti piemÁrota lielu aizsardzÓbas kauju veanai [7 III, 289]. ProblÁmassag‚d‚tu karaspÁka izvietoana kaujai, t‚pat k‚ artilÁrijas un munÓcijasrezervju p‚rvietoana.

Iest‚joties aukstam laikam, liel‚k‚ daÔa darbu pie cietokÚa bijaj‚p‚rtrauc. 1810. gada laik‚ in˛enieri labaj‚ krast‚ bija paspÁjui nonivelÁtapk‚rtni, izveidot ̊ dens novadÓanas kan‚lus un aizs‚kt glasisa (fr. glacis,kr. гласис) ñ slÓps zemes uzbÁrums cietokÚa ‚rÁj‚ gr‚vja vai aizsardzÓbasb˚ves priek‚, padziÔin‚ja gr‚vi un sedza galveno nocietin‚jumu lÓniju ñuzbÁranu. Priektilta nocietin‚jum‚ bija pabeigta galven‚ vaÔÚa un rave-lÓnu veidoana un daÔÁja aplikana ar velÁnu. ArÓ priektilta nocietin‚jumaglasiss bija daÔÁji uzbÁrts. T‚tad 1810. gad‚ s‚kotnÁji tika veikti p‚rsvar‚zemes darbi.

1811. gada pavasarÓ cietokÚa celtniecÓba ats‚k‚s. Darbos aj‚ gad‚bija iesaistÓti no 10 000 lÓdz 15 000 karavÓru [6, 22]. ParalÁli G. Hekelisizstr‚d‚ja cietokÚa Áku izvietojuma projektu. To uzcelana bija atkarÓgano zemes darbu pabeiganas tempiem, kas bija tiei atkarÓgi no iesaistÓt‚darbaspÁka daudzuma. Œpai j‚piemin G. HekeÔa projektu kazarmu Ák‚m.

Anita »erpinskaDaugavpils cietokÚa celtniecÓbas s‚kuma periods (1810ñ1812)

98

ViÚ ierosin‚ja Kara ministrijai veidot vienu Áku astoÚu rotu izvietoanai.Taj‚ b˚tu Ëetras atseviÌas telpas (pa div‚m rot‚m katr‚), kuras vienu nootras atdalÓtu ugunsgrÁka izplatÓbu kavÁjoas sienas [7 II, 106ñ107].G. Hekelis ne tikai atzina o projektu par Ópai piemÁrotu nelielajaiDaugavpils cietokÚa iekÁjai telpai un dro‚ku, un finansi‚li izdevÓg‚kunek‚ agr‚kie In˛enieru departament‚ izstr‚d‚tie kazarmu projekti, betuzskatÓja, ka Ós Ákas nodroin‚tu vair‚k komforta taj‚ izvietotajiem kara-vÓriem, jo b˚tu silt‚kas un saus‚kas. Visu iekÁjo Áku un tilta izb˚veiG. Hekelis pieprasÓja no Kara ministrijas 791 552 rubÔus un 46 º kapeikas[7 II, 111].

1811. gada 4. j˚lij‚ imperators pieÌÓra Daugavpilij 1. klases cietokÚastatusu [8, π24706]. Tas noteica arÓ artilÁrijas, garnizona un p‚rtikasrezervju daudzumu, kam bija j‚atrodas cietoksnÓ. 1811. gad‚ CeltniecÓbasdarbu inspekcija Daugavpils cietoksnÓ izveidotos un pl‚notos nocietin‚-jumus atzina par veiksmÓgi profilÁtiem atbilstoi apk‚rtnes ÓpaÓb‚m. Papil-dus Kara ministrija nos˚tÓja virsniekus in˛enierus meklÁt Ártas pozÓcijasJÁkabpils un Drujas apk‚rtnÁ Daugavpils atbalstÓanai un seganai milit‚ruoper‚ciju laik‚ [7 VII, 186].

1811. gada darbu laik‚ cietoksnÓ liel‚kai daÔai bastionu bija izveidotikontrgardi, k‚ arÓ ravelÓni ar redaniem, bet nebija pabeigta bastionu unkurtÓÚu uzbÁrana. Daugavas pusÁ gr‚vja rakana bija tikko uzs‚kta. P‚riupei bija uzcelts tilts, kuru ziemas laik‚ paredzÁja izvilkt krast‚. PriektiltapozÓcij‚s bija pabeigta artilÁrijas arsen‚la celtniecÓba no koka un izvietoti85 lielgabali.

1811. gad‚ izb˚ves darbi nenoritÁja tik veiksmÓgi k‚ iepriekÁj‚ gad‚.Tam par iemeslu bija Daugavas seklie ˚deÚi, kas kavÁja p‚rvad‚jumus,str‚d‚joo neieinteresÁtÓba, virsnieku nolaidÓba, celtniecÓbas darbu vadÓt‚junesaskaÚas utt. [6, 22ñ23]. TomÁr j‚atzÓmÁ vÁl viens apst‚klis ñ att‚lumslÓdz liel‚m apdzÓvot‚m viet‚m. Liel‚ko daÔu zirgu G. Hekelis lietoja tieida˛‚du preËu pieg‚dei cietoksnim, jo iepirkumi bija j‚veic RÓg‚, Polock‚vai Vitebsk‚. Tas kavÁja zemes darbus, kur arÓ bija nepiecieams zirguspÁks.

1812. gada s‚kum‚ Kara ministrija apzin‚j‚s, ka Daugavpils cietoksnineizdosies pabeigt. Kara s‚kuma brÓdÓ ñ 1812. gada 12. j˚nij‚ ñ DaugavpilscietokÚa galven‚ vaÔÚa augstums sasniedza cilvÁka augumu. Bija izb˚vÁtasnoliktavas, galven‚ sardzes m‚ja un kazarmas, bet nebija pabeigta:1) galven‚ vaÔÚa uzbÁrana, lÓdz ar to viet‚m nebija uzlikta velÁna, izvei-

dotas ambraz˚ras un nebija novietotas artilÁrijas platformas;2) gr‚vja izrakana, viet‚m ñ vaÔÚa sienu izkl‚ana ar akmeni;3) segtais ceÔ, glasiss un palis‚des [7 XI, 237].

Anita »erpinskaDaugavpils cietokÚa celtniecÓbas s‚kuma periods (1810ñ1812)

99

Kopum‚ lab‚ krasta nocietin‚jumi nebija pasarg‚ti no triecien-uzbrukuma. PretÁji tam kreis‚ krasta nocietin‚jumi bija pabeigti, izkl‚tiar velÁnu un gatavi aizsardzÓbai.

CeltniecÓbas darbus DaugavpilÓ p‚rtrauca tikai 28. j˚nij‚. –aj‚ laik‚cietoksnim tuvoj‚s Napoleona armijas 2. korpuss marala Nikol‚ UdinovadÓb‚. TobrÓd Daugavpils garnizonu veidoja 3 700 cilvÁku, bet cietoksnÓbija izvietoti arÓ 1. grenadieru divÓzijas rezerves bataljoni. LÓdz ar toDaugavpilÓ nebija maz‚k par 5 000 karavÓru.

1812. gada 1. j˚lij‚ pie Daugavpils kreis‚ krasta pozÓcij‚m pien‚camarala N. Udino korpusa 6. divÓzijas divi k‚jnieku pulki (26. un 56.)divÓzijas Ïener‚Ôa Kloda Legr‚na vadÓb‚. Tie vair‚kas reizes nesekmÓgiuzbruka priektilta nocietin‚jumam. CietokÚa patiesais st‚voklis preti-niekam nebija zin‚ms, t‚dÁÔ pÁc vair‚kiem nesekmÓgiem mÁÏin‚jumiem2. korpuss atk‚p‚s no Daugavpils. To komandÁjoais marals saÚÁma r‚-jienu no Napoleona par nesankcionÁtu un bÓstamu uzbrukumu Daugavpilij[2, №18966].

Neskatoties uz pan‚kumiem, cietokÚa vadÓba uzskatÓja, ka vÁrtÓg‚k‚slietas no cietokÚa j‚izved un j‚sagatavojas iespÁjamai evaku‚cijai. Net‚luizvietot‚ Krievijas armijas 1. korpusa komandieris PÁteris Vitgenteinsun kara ministrs M. Barklajs de Tolli gan neatbalstÓja o viedokli, jo uzska-tÓja, ka Daugavpili vÁl var izmantot pretinieka aizkavÁanai. Neskatotiesuz iem argumentiem, DaugavpilÓ aizs‚k‚s artilÁrijas noÚemana unp‚rtikas rezervju evaku‚cija, t‚pat k‚ nocietin‚jumu postÓana [4, 247; 7XIII, 295]. 15. j˚lij‚ G. Ulanovs ar garnizonu pameta Daugavpili, joneuzskatÓja par iespÁjamu to noturÁt. Taj‚ laik‚ pie JÁkabpils atrad‚sNapoleona armijas 10. korpusa 7. divÓzija un daÔa no t‚s bija p‚rcÁlusiesuz Daugavas labo krastu. Savuk‚rt Napoleona 2. korpuss atrad‚s piePolockas. Abi ie pretinieka korpusi teorÁtiski varÁja apdraudÁt Daugavpilino lab‚ krasta.

19. j˚lij‚ Daugavpils cietoksnÓ ieg‚ja Napoleona armijas 10. korpusa7. divÓzijas 2. brig‚de Ïener‚Ôa Mihaela Radzivila vadÓb‚. Kad tai pievie-noj‚s korpusa komandieris marals EtjÁns Makdonalds, viÚ ziÚoja Napo-leonam: ìDaugavpils priektilta nocietin‚jums ir skaists un krietni liels,galven‚ cietokÚa aizsardzÓbas b˚ves ir milzÓgas, vair‚kas no t‚m ir nepil-nÓgas, da˛as ñ tikko paceÔas virs zemes. MÁs esam atradui 13 lielgabalus,kop‚ ar tiem 8, par kuriem ziÚoju iepriek. IedzÓvot‚ji apgalvo, ka 150lÓdz 200 artilÁrijas vienÓbas ir nogremdÁtas Daugav‚ kop‚ ar munÓciju unlielu daudzumu aujampulvera. Tilts uz koka p‚Ôiem tika sadedzin‚tsRed˛o hercoga [N. Udino ñ A.».] uzbrukuma laik‚, atjaunots ar plostu

Anita »erpinskaDaugavpils cietokÚa celtniecÓbas s‚kuma periods (1810ñ1812)

100

palÓdzÓbu Ósi pÁc viÚa aizieanas, un atkal izpostÓts m˚su tuvoan‚s laik‚.MÁs v‚cam t‚ paliekas, lai izveidotu jaunu.î [3, 125]

23. j˚lij‚ 7. divÓzijas karavÓri saÚÁma pavÁli iznÓcin‚t cietoksnÓ atrastosceltniecÓbas materi‚lus un koka Ákas. T‚pat viÚi noraka liel‚ko daÔu priek-tilta nocietin‚jumu un nodarÓja b˚tiskus boj‚jumus lab‚ krasta valnim.Da˛i vÁsturnieki uzskata o Daugavpils nocietin‚jumu iznÓcin‚anu parnozÓmÓgu kÔ˚du E. Makdonalda darbÓb‚, jo tie varÁja noderÁt par atbalstapunktu t‚l‚k‚s karadarbÓbas attÓstÓanai [1, 118; 5, 80].

1812. gada novembra beig‚s 10. korpusa daÔas pameta Daugavpili.PÁc kara cietoksni atjaunoja pÁc 1810. gada projekta, veicot nelielasizmaiÚas.

Avoti un literat˚ra1. Chambray, [G.]. Histoire de lˇexp"dition de Russie. T. 1. Paris: Pillet

Ainé, 1823. 444 p.2. Correspondance de Napoléon Ier. T. XXIV. Paris: Imprimerie

impériale, 1869. 752 p.3. Fabry, G. Campagne de Russie (1812). T. 3. Paris: L. Gougy, 1902.

614 p.4. Latvijas Valsts vÁstures arhÓvs, 1. f. (Baltijas Ïener‚lgubernatora kan-

celeja), 12. apr., 607. l. (PavÁles, ziÚojumi un citi RÓgas kara guberna-toram Ïener‚lleitnantam I. Esenam adresÁtie ien‚koie dokumenti).

5. Steger, Fr. Der Feldzug von 1812. Braunschweig: Oehme & M¸ller,1845.

6. Крепость – склад Двинск. Cост. И. Львов. Двинск: Двинский Ли-

сток, 1915.

7. Отечественная война 1812 года. Материалы Военно-Ученаго архи-

ва. Отдел I. Переписка русских правительственных учреждений.

XXI т. Санкт-Петербург: Бережливость, 1900–1914.

8. Полное собрание законов Российской империи с 1649 года. Т. XXXI.

Санкт-Петербург: Типография II Отд. Собственной ЕИВ Канце-

лярии, 1830. 944 c.

Anita »erpinskaDaugavpils cietokÚa celtniecÓbas s‚kuma periods (1810ñ1812)

101

Summary

The initial period of building the Daugavpils Fortress(1810ñ1812)The origins of the history of the Daugavpils Fortress is related to the

notes from the Russian War Minister M. Barclay de Tolly submitted tothe Emperor on March 2, 1810, regarding the defence of the western partof Russia. According to the War Minister, the most difficult provinces todefend were Vilnius and Grodno, and the area to be defended was theterritory enclosed by the Daugava River and the Dnieper River. Regardingthe Daugava River, the Minister deemed the following activities necessary:1) Fortification of Riga;2) Creating a fortress at Daugavpils or Druja.

The Engineering Department of the War Ministry assigned officersto carry out terrain estimate. In May, 1810, works were started to find asuitable area and prepare the plans. Colonel G. Hekkel reported to theWar Minister that the best place for creating the fortress was theDaugavpils city territory. The War Ministry assembled approximately 10000 soldiers and 300 artillery horses to send to Daugavpils. Levelling andsurveying works were started in May, 1810. Just like in other fortresses,when building the Daugavpils Fortress, the bridgehead was set as thehighest priority. Hence, most of the soldiers worked on this fortification.

In August, 1810, the plan of the Daugavpils Fortress was approved.The garrison was intended to consist of 4 500 men with 569 artilleryguns, 110 of which would be positioned in the bridgehead.

As more effort was devoted to the bridgehead, artillery was placedthere, but in 1811 the fortifications on the right side of the DaugavaRiver were still not ready. In April, 1812, the War Ministry realized thatthe fortress would not be finished before the war.

In the beginning of the War of 1812, the Daugavpilsí bridgeheadwithstood one attack from Napoleonís Army after which it was abandonedby Russian forces. Upon entering the fortress, the enemy destroyed thefortification constructions and the building materials.

355

ZI“AS PAR AUTORIEM / AUTHORS

Tam‚ra AbrosimovaVÁstures zin‚tÚu kandid‚teKrievijas Zin‚tÚu AkadÁmijasSanktpÁterburgas VÁsturesinstit˚ts (Krievija)tabrosimova@mail.ru

KristÓne AnteVÁstures maÏistreLatvijas Universit‚te (Latvija)kristine.ante@lu.lv

Ilga ApineHabilitÁta vÁstures doktoreLatvijas Universit‚tesFilozofijas un socioloÏijasinstit˚ts (Latvija)alma_palma@inbox.lv

Ain‚rs BambalsVÁstures maÏistrsLatvijas Valsts arhÓvs (Latvija)ainars@lvarhivs.gov.lv

Kitija BiteJuridisko zin‚tÚu maÏistreLatvijas Policijas akadÁmija(Latvija)bitija@inbox.lv

Alda Bra˛˚neVÁstures maÏistreLatvijas Universit‚te (Latvija)alda.brazune@lu.lv

Ginta Br˚maneVÁstures maÏistreLR AizsardzÓbas ministrija(Latvija)ginta.brumane@gmail.com

R˚dolfs Br˚zisVÁstures maÏistrsLatvijas Universit‚tesLatvijas VÁstures instit˚ts(Latvija)semigall@hotmail.com

Edgars CeskeVÁstures maÏistrsLatvijas Universit‚te (Latvija)ceske@inbox.lv

Valda »akaPedagoÏijas maÏistreRÁzeknes Augstskola (Latvija)caksa@tvnet.lv

Anita »erpinskaVÁstures doktoreLatvijas Universit‚tesLatvijas VÁstures instit˚ts(Latvija)anitab2@tvnet.lv

IrÁne Elksne-GeislerVÁstures doktora gr‚dapretendenteRietumu MiËig‚nasUniversit‚te (ASV)irene.e.geisler@wmich.edu

EdvÓns EvartsVÁstures doktorsLatvijas Universit‚tesLatvijas VÁstures instit˚ts(Latvija)edvins_e@hotmail.com

Fjodors FjodorovsHabilitÁts filoloÏijas doktorsDaugavpils Universit‚te(Latvija)fedor.fedorov@gmail.com

356

Guntis GerhardsVÁstures doktorsLatvijas Universit‚tesLatvijas VÁstures instit˚ts(Latvija)guntis.gerhards@inbox.lv

Jevgenijs GrebeÚsVÁstures zin‚tÚu kandid‚tsBaltkrievijas Valsts agr‚r‚tehnisk‚ universit‚te(Baltkrievija)greben.evgenij@gmail.com

Sandra GrigaraviËi˚tÎHumanit‚ro zin‚tÚu doktoreViÔÚas PedagoÏisk‚ universit‚te(Lietuva)sandra.grigaraviciute@vpu.lt

LÓga IrbeVÁstures maÏistrsAizsardzÓbas ministrija (Latvija)irbe.liga@gmail.com

Aleksandrs IvanovsVÁstures doktorsDaugavpils Universit‚te(Latvija)aleksandrs.ivanovs@du.lv

Ilze Jermac‚neVÁstures maÏistreLatvijas Universit‚te (Latvija)jermacane@inbox.lv

Ineta LipaVÁstures doktoreLatvijas Universit‚tesLatvijas VÁstures instit˚ts(Latvija)ineta.lipsa@inbox.lv

Ilze Biruta LozeHabilitÁta vÁstures doktoreLatvijas Universit‚tesLatvijas VÁstures instit˚ts(Latvija)neoilze@lza.lv

Juris Matis‚nsJuridisko zin‚tÚu maÏistrsLatvijas Policijas akadÁmija(Latvija)juris.matisans@gmail.com

Olaf MertelsmannVÁstures doktorsTartu Universit‚te (Igaunija)omertelsmann@yahoo.co.uk

Marija MihailovaFiloloÏijas zin‚tÚu doktoreM.V. Lomonosova MaskavasValsts universit‚te (Krievija)mary1701@mail.ru

Juris MillersSoci‚lo zin‚tÚu maÏistrsLatvijas Universit‚te (Latvija)millers@ml.lv

Andrejs M˚rnieksIzglÓtÓbas zin‚tÚu maÏistrsLatvijas Universit‚te (Latvija)andrejs.murnieks@gmail.com

Jevgenija NazarovaVÁstures zin‚tÚu kandid‚teKrievijas Zin‚tÚu AkadÁmijasVisp‚rÁj‚s vÁstures instit˚ts(Krievija)ezis08@gmail.com,vnaz@zmail.ru

357

ValÁrijs “ikuÔinsVÁstures zin‚tÚu doktorsI. Kanta Krievijas Valstsuniversit‚te KaÔiÚingrad‚(Krievija)nikuliny@mail.ru

NataÔja “ikuÔinaVÁstures zin‚tÚu kandid‚teI. Kanta Krievijas Valstsuniversit‚te KaÔiÚingrad‚(Krievija)nikuliny@mail.ru

Juris PavloviËsVÁstures maÏistrsLatvijas Universit‚tesLatvijas VÁstures instit˚ts(Latvija)jurispavlovics@inbox.lv

Baiba Paz‚neVÁstures maÏistreLatvijas Valsts VÁstures ahÓvs(Latvija)baiba_pazane@inbox.lv

Ilze PinteVÁstures maÏistreLatvijas Universit‚te (Latvija)ilze.pinte@gmail.com

Daina RozeBioloÏijas maÏistreLatvijas Nacion‚lais bot‚niskaisd‚rzs (Latvija)daina.roze@nbd.gov.lv

IrÁna SalenieceVÁstures doktoreDaugavpils Universit‚te(Latvija)irena.saleniece@du.lv

Zane StapÌeviËaVÁstures maÏistreDaugavpils Universit‚te(Latvija)zane.stapkevica@du.lv

Oj‚rs StepensVÁstures maÏistrsLatvijas Okup‚cijas muzejs(Latvija)ojars.stepens@omf.lv

Geoffrey SwainVÁstures doktorsGl‚zgovas Universit‚te(Lielbrit‚nija)g.swain@lbss.gla.ac.uk

Vit‚lijs –aldaHabilitÁts vÁstures doktorsDaugavpils Universit‚te(Latvija)vitsalda@gmail.com

J‚nis –iliÚVÁstures maÏistrsLatvijas Universit‚te (Latvija)janis2404@inbox.lv

Iveta –ÌiÚÌeVÁstures maÏistreLatvijas Valsts arhÓvs (Latvija)Iveta.Skinke@gmail.com

Vladimirs –uÔatikovsTehnisko zin‚tÚu kandid‚tsGazprom ZPI (Krievija)v_sh38@mail.ru

Olga TerehovaSocioloÏijas maÏistreRÓgas Starptautisk‚ ekonomikasun biznesa augstskola (Latvija)terehova.olga@gmail.com

358

Guna VainovskaVÁstures maÏistreRÓgas vÁstures un kuÏniecÓbasmuzejs (Latvija)guna@rigamuz.lv

Aleksejs VarfolomejevsMatem‚tikas un fizikas zin‚tÚukandid‚tsPetrozavodskas Valstsuniversit‚te (Krievija)avarf@psu.karelia.ru

Antonija Vilc‚neVÁstures doktoreLatvijas Universit‚tesLatvijas VÁstures instit˚ts(Latvija)vilcaneantonija@inbox.lv

..

○ ○ ○ ○ ○

IzdevÁjdarbÓbas reÏistr. apliecÓba Nr. 2-0197.ParakstÓts iespieanai 20.01.2011. Pas˚tÓjuma Nr. 2.

Iespiests DU AkadÁmiskaj‚ apg‚d‚ ´Sauleª óSaules iela 1/3, Daugavpils, LVñ5400, Latvija.